Sabiedrību (uzņēmumu) iedalījums kategorijās (mikrosabiedrība, maza, vidēja vai liela sabiedrība) Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (turpmāk – “Likums”) ir noteikts, balstoties uz Direktīvu 2013/34/ES par finanšu pārskatiem, lai nodrošinātu uzņēmumu finanšu pārskatu uzticamību un salīdzināmību, kā arī normatīvo prasību samērīgumu ar uzņēmumu lielumu, darbības apjomu un ekonomisko ietekmi.
Sabiedrības kategorija ietekmē būtiskus gada pārskata sagatavošanas un iesniegšanas aspektus, tostarp iesniegšanas termiņus, obligātās revīzijas nepieciešamību, pārskata struktūru un saturu, finanšu pārskata pielikuma apjomu, vadības ziņojuma sagatavošanas pienākumu, konsolidācijas prasības u.c.
Sabiedrību kategorija
Sabiedrību kategoriju nosaka pēc trīs robežvērtībām, kuras ir izklāstītas Likuma 5. pantā — bilances kopsummas, neto apgrozījuma un vidējā darbinieku skaita.
Uzņēmums atbilst attiecīgajai kategorijai, ja tā rādītāji nepārsniedz vismaz divas no trim attiecīgās kategorijas robežvērtībām gada pārskata pēdējā dienā jeb bilances datumā (sk. apkopojumu šā raksta beigās). Sabiedrības kategorija mainās tikai tad, ja divus pārskata gadus pēc kārtas tiek pārsniegtas/vairs netiek pārsniegtas vismaz divas no trim kritēriju robežvērtībām.
Gada pārskata iesniegšanas termiņš
Uzņēmums nosaka gada pārskata iesniegšanas termiņu, ņemot vērā savu kategoriju un gada pārskata apstiprināšanas datumu. Gada pārskats jāiesniedz ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc tā apstiprināšanas un ne vēlāk kā Likuma 97. pantā noteiktajā galīgajā termiņā: piecu mēnešu laikā – mikrosabiedrībām un mazajām sabiedrībām, un septiņu mēnešu laikā – vidējām un lielajām sabiedrībām, piemērojot agrāko no šiem termiņiem.
Piemēram, ja mikrosabiedrības pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu un 2025. gada pārskats apstiprināts 31.03.2026., tas bija jāiesniedz līdz 30.04.2026., savukārt, ja tas apstiprināts 15.05.2026., tas jāiesniedz līdz 31.05.2026., jo piemērojams agrākais no termiņiem.
Saskaņā ar Grāmatvedības likuma 42. pantu par grāmatvedības normatīvu prasību neievērošanu, tostarp gada pārskata neiesniegšanu vai novēlotu iesniegšanu, juridiskajai personai var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 400 naudas soda vienībām (līdz 2000 EUR).
Obligātā revīzija
Saskaņā ar Likuma 91. un 92. pantu vidējo un lielo sabiedrību gada pārskati obligāti jārevidē. Konsolidētie gada pārskati obligāti jārevidē gadījumos, kad koncerna mātes sabiedrībai ir pienākums tos sagatavot.
Mazajām sabiedrībām revīzija ir obligāta, ja tās divus pārskata gadus pēc kārtas pārsniedz vismaz divu no turpmāk minēto kritēriju robežvērtībām: bilances kopsumma – 1 000 000 EUR, neto apgrozījums – 2 000 000 EUR, vidējais darbinieku skaits – 50, kā arī citos likumā noteiktajos gadījumos (ja nosaka statūti vai dalībnieki). Likums neparedz obligātu revīziju mikrosabiedrībām.
Sabiedriskas nozīmes vienībām[1] revīzija ir obligāta neatkarīgi no sabiedrības lieluma.
Obligāto revīziju veic zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likuma prasībām. Revīzijas gaitā revidents izvērtē, vai finanšu pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrības finanšu stāvokli, darbības rezultātiem un, ja piemērojams, naudas plūsmu un pašu kapitāla izmaiņām, kā arī pārbauda vadības ziņojuma atbilstību finanšu pārskatam. Turklāt revidents izvērtē darbības turpināšanas pieņēmuma piemērošanas pamatotību, grāmatvedības politiku un vadības aplēšu pamatotību, kā arī identificē būtisku neatbilstību un krāpšanas riskus. Revīzijas rezultātā tiek sagatavots revidenta ziņojums.
Sabiedriskas nozīmes vienībām revīzija ir obligāta neatkarīgi no sabiedrības lieluma.
Obligāto revīziju veic zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likuma prasībām. Revīzijas gaitā revidents izvērtē, vai finanšu pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrības finanšu stāvokli, darbības rezultātiem un, ja piemērojams, naudas plūsmu un pašu kapitāla izmaiņām, kā arī pārbauda vadības ziņojuma atbilstību finanšu pārskatam. Turklāt revidents izvērtē darbības turpināšanas pieņēmuma piemērošanas pamatotību, grāmatvedības politiku un vadības aplēšu pamatotību, kā arī identificē būtisku neatbilstību un krāpšanas riskus. Revīzijas rezultātā tiek sagatavots revidenta ziņojums.
Gada pārskata saturs un apjoms
Sabiedrības kategorija ietekmē finanšu pārskata saturu un tajā atklājamo informāciju. Likums paredz atšķirīgas prasības finanšu pārskata pielikumā sniedzamajai informācijai atkarībā no sabiedrības kategorijas, nosakot gan obligāti norādāmo informāciju (Likuma 52. pants), gan papildus norādāmo informāciju (Likuma 53. un 54. pants). Piemēram, vidējām un lielām sabiedrībām finanšu pārskata pielikumā jāatklāj detalizētāka informācija par aktīviem, saistībām, finanšu riskiem, darījumiem un vadības atlīdzību, tādējādi nodrošinot pilnīgāku priekšstatu par sabiedrības finanšu stāvokli un darbību.
Mazajām sabiedrībām ir jāsagatavo finanšu pārskata pielikums, taču tām piemērojamas vienkāršotas prasības, paredzot mazāku informācijas apjomu salīdzinājumā ar vidējām un lielām sabiedrībām.
Mikrosabiedrības, kuras nepārsniedz vismaz divas no trim Likuma 58. pantā minēto kritēriju robežvērtībām , var nesagatavot finanšu pārskata pielikumu pilnā apjomā, bet tām ir jāsniedz noteikta informācija gada pārskatā, piemēram, par vidējo darbinieku skaitu, aizdevumiem vadībai un būtiskām iepriekšējo pārskata periodu kļūdām u.c.
Vadības ziņojums
Vadības ziņojums ir obligāta gada pārskata sastāvdaļa vidējām un lielām sabiedrībām. Mikrosabiedrībām nav pienākuma sagatavot vadības ziņojumu, savukārt mazajām sabiedrībām likumā paredzēti atbrīvojumi noteiktos gadījumos.
Vadības ziņojumā jāiekļauj Likuma 55. pantā noteiktā informācija par sabiedrības attīstību, darbības rezultātiem, finanšu stāvokli, kā arī būtiskiem riskiem un nenoteiktībām, nākotnes attīstību un notikumiem pēc bilances datuma. Likumā noteiktajos gadījumos tajā iekļaujams arī ilgtspējas ziņojums.
Par vadības ziņojuma sagatavošanu atbild sabiedrības vadība.
Koncerns, konsolidācijas kritēriji, konsolidētie gada pārskati
Koncerns ir sabiedrību kopums, kuru veido koncerna mātes sabiedrība un visas tās meitas sabiedrības. Saskaņā ar Likuma 61. pantu mātes sabiedrībai ir pienākums sagatavot konsolidēto gada pārskatu, ja tā kontrolē vienu vai vairākas meitas sabiedrības, izņemot Likumā noteiktos gadījumus (piemēram, ja koncerns atbilst mazā koncerna kritērijiem).
Kontrole var izpausties kā balsu vairākums, tiesības iecelt vai atsaukt vadības vairākumu, dominējoša ietekme uz līguma vai statūtu pamata, kā arī citos gadījumos, kad mātes sabiedrība faktiski nosaka meitas sabiedrības darbību. Šie nosacījumi veido konsolidācijas kritērijus, kas nosaka konsolidētā gada pārskata sagatavošanas pienākumu.
Likuma 64.–67. pants nosaka izņēmumus un atbrīvojumus no konsolidētā gada pārskata sagatavošanas pienākuma, tostarp gadījumos, kad koncerns nepārsniedz vismaz divas no trim mazā koncerna robežvērtībām, mātes sabiedrība ir citas sabiedrības meitas sabiedrība un konsolidācija tiek veikta augstākā līmenī, vai meitas sabiedrības ir nebūtiskas. Minētie atbrīvojumi nav piemērojami, ja mātes sabiedrības vai tās meitas sabiedrību pārvedamie vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū.
Likuma 62. un 63. pants nosaka konsolidācijas pamatprincipus, paredzot, ka konsolidētajā gada pārskatā koncerns tiek atspoguļots kā vienota ekonomiska vienība, apvienojot koncernā ietilpstošo sabiedrību finanšu informāciju un izslēdzot savstarpējos darījumus, tādējādi nodrošinot patiesu un skaidru priekšstatu par koncerna finanšu stāvokli un darbības rezultātiem.
[1] Sabiedriskas nozīmes vienības ir uzņēmumi, kuru darbībai ir būtiska ietekme uz sabiedrību un finanšu sistēmu, tostarp biržā kotēti uzņēmumi, kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības, kuriem normatīvie akti nosaka paaugstinātas finanšu pārskatu sagatavošanas, atklāšanas un revīzijas prasības.
[2] Bilances kopsumma ≤ EUR 63 000, neto apgrozījums – ≤ EUR 125 000, darbinieku skaits – ≤ 5
